Par mani
Kopš sevi atceros, man vienmēr ir paticis šūt. Kā maza meitene izgudroju un šuvu kleitas lellēm, tagad darinu tērpus ģimenei un saviem klientiem.
Pamatskolu beidzot, mana mamma jautāja, ko man patīk darīt viss labāk, tad atbildēju, ka vēlos apgūt šuvējas arodu. To arī visu laiku biju darījusi, modelējot un šujot lellēm kleitas, tā kopā ar draudzeni bija mūsu iemīļotākā brīvā laika nodarbe. Skolā gan mājturības stundā svārkiem līdz galam nebija pacietības. Biju ielaidusi kļūdu, nezināju, kā to labot, bet ar mammas palīdzību, kas bija beigusi šūšanas kursus, tas tomēr izdevās.
Mācījos Valmieras 36.arodskolā par drēbnieci, redzēt kā no auduma top gatavs tērps. Mācības turpināju Rīgā, Jaunciema arodskolā, apgūstot virsapģērbu modelētāja un piegriezēja profesiju.
Pabeidzu mācības un pamazām sāku šūt mājās, sākumā kā pašnodarbināta persona. Vairākus gadus guvu pieredzi strādājot šūšanas uzņēmumos kā drēbniece. Nu jau astoņus gadus man ir pašai savs uzņēmums. Lai tas attīstītos, ir jāapgūst arvien jaunas jomas. Tā esmu uzsākusi piedāvāt mašīnizšūšanas pakalpojumus un vadīt meistarklases, kas guvušas lielu atsaucību. Pie manis mācās gan iesācējas, gan arī sievietes, kam jau ir pieredze šūšanā. Pasniedzu arī dažādos kursos ārpus sava uzņēmuma.
Man patīk šuvējas darbs- radošais process, kā no auduma baķa nonāku līdz tērpam, kas priecē gan darinātāju, gan valkātāju. Tikpat ļoti man arī patīk kontaktēties ar cilvēki, sarunās tvert, cik dažādi mēs esam un cik dažādi ir dzīves stāsti. Tērpa tapšanā, ļoti svarīga ir šī iepazīšanās saruna, kad klients atnāk ar savu pirmo vēlmi, un sarunas gaitā top vīzija par tērpu, tā lai tas būtu piemērot attiecīgajai personībai, lai atklātu cik īpašs un neatkārtojams ir šis cilvēks.